Samodivi

Samodivi

Nospiediet, lai lasītu stāstu

Reiz sen senos laikos, liela grupa cirtēju devās uz mežu lai cirstu kokus. Viņi gāja ilgu laiku līdz nolēma sataisīt ugunskuru un atpūsties līdz saullēktam. Viņi palaida savus vēršus ganībās, savāca žagarus un sāka uguni. Pēc vakariņām un runāšanas, viņi beidzot izlēma gulēt un sagatavoties smagajam darbam kas viņus sagaida. Visi zināja ka dodoties ceļojumā pirms gailis ir dziedājis bija slikta ideja, tā kā tumsa bija mājas vairakām somidavas, veilas un citām bīstamām lietām. Vīri bija aizmiguši un viss bija kluss līdz viens no viņiem pamodās uz ieraudzīja Venēras zvaigzni debsīs. Jauneklis domāja ka viņi nogulēja un steidzās modināt citus. Viņi fiksi savāca savas piederības un devās ceļā. Neviens neivēroja ka gailis vēl nav dziedājis.

Viņi gāja kādu laiku un sasniedza pļaviņu. Viņi dzirdēja dūdas, bungas, smieklus un kliedzienus. Vīri nodomāja ka notiek agras kāzas tuvumā. Tomēr, viņi drīz vien saprata ka bija kaut kas pārdabisks un ļauns par to. Samodivas deja bija atbilde bet viņi varēja dzirdēt tikai mūziku. Viņi visi palika klusi un kustējās ātri lai izbētgtu radījumu. Smiekli un saucieni bija dzirdami aiz viņiem.

Viņi gāja uz kalnu un paskatījas aiz viņiem lai redzētu vai kāds viņiem sekoja. Neviena nebija. Drīz vien viņi sasniedza upi kuru vajadzēja šķērsot, bet viņu dzīvnieki sāka dzert skaidro ūdeni.

Viens no jaunākajiem cirtējiem uzprasīja kādam vai tas ko viņi redzēja bija Samodiva deja. Otrs vīrs bija dziļi traucēts un negribēja par to runāt, sakot jaunākajam lai to nekad nepiemin vēlreiz.

Līdz viņi beidza runāt, grupa ar sieviešu iegāja upē, smejoties, kliedzot un staigajot apkārt. Dzīvnieki sabijās un cirtēji knapi paspēja izbēgt meža nimfas. Cirtēji devās ceļā atkal bet rīta pusē visi jau bija miruši.

Kopš tā laika, zvaigzni sauc par Luji – Keravan (Lie – Karavan) jo tā bieži maldina ceļotājus un noved viņus līdz nāvei.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *